Izpildītie darbi
 
 
Darbs uz tankkuģa „Ludvig  Svoboda” Ventspils ostā

           1985 gada martā Ventspils ostā piestātnē uzsprāga tankkuģis „Ludvig Svoboda”. Bojā gāja 4 apkalpes locekļi. Kuģis, izņemot pakaļgalu, bija pilnībā  saārdīts. Sprādzienā tika atrauts tā priekšgals.Korpusa vidus daļa ,stipri deformēta ,nogrima akvatorijas dibenā, bet pakaļgals ,daļēji savienots ar korpusu, palika peldus stāvoklī.

           „ASPTR” Rīgas grupai tika doti sekojoši uzdevumi:
bojā gājušo apkalpes locekļu meklēšana un pacelšana no ūdens;
sprādzienā izsvaidīto kuģa daļu pacelšana no ūdens, lai atjaunotu Ventas kuģu ceļa un blakus esošo piestātņu ekspluatāciju;
kuģa korpusa sadalīšana;
pakaļgala atdalīšana no korpusa tā turpmākai pārbūvēšanai un izmantošanai.
         Darbus pabeidza  astoņu mēnešu laikā. No ūdens pacelts vairāk kā 3000 tn metāla, zem ūdens ar elektro-skābekļa un plazmas griešanas iekārtām sadalīti 2600 m korpusa  daļu. Sagrieztā korpusa daļas, katru svarā līdz 500 tn, izcēla ar peldošo celtņu „Titan”,  „Titan 2”, „Stanislav Judin” un „Sudopodjom” palīdzību.
Darbus vadīja  „ASPTR” Rīgas grupas direktors Georgijs Nikolajevs, ūdenslīdēju speciālists Aleksandrs Dadukins, ūdenslīdēji Nikolajs Lugovenko, Viktors Jakovļevs, Georgijs Zenkovs, Igors Ņevskis,Nikolajs Domaņickis, Uldis Kazainis u.c.
 
P.S. Kuģa pakaļgals, to velkot tauvā remonta veikšanai Dienvidslāvijā ,vētras laikā nogrima pie Dānijas krastiem.   
 
 
 
Glābšanas darbi uz m/k „Rauna”

          1991.gada decembrī m/k „Rauna” ar 1300 tn ogļu kravu Rīgas jūras līcī uzsēdās uz sēkļa. No 14  ūdeni necaurlaidīgiem nodalījumiem 13  dibena daļā bija bojāti un applūdināti. Mašīntelpa  necieta. Iegrimes zudums sasniedza 1,10 m un kuģis iegrima ūdenī līdz kravas klāja līmenim. Pēc  pieteikuma  saņemšanas avārijas darbu veikšanai  uz negadījuma vietu nosūtīja  speciālistu brigādi – ūdenslīdējus Aleksandru Koreņiku, Pjotru Podoļakinu, Aleksandru Dadukinu, Arturu Koroļovu, mehāniķi Andri Bernānu, motoristus Viktoru Karasevu un Jāni Kuģenieku. Tika pieņemts lēmums: pārkraut ogles uz citu kuģi un nosusināt nodalījumus. Pārkraut pilnībā ogles neizdevās, jo sākās vētra un darbus bija jāpārtrauc. Daļu ogļu viļņi  noskaloja pār bortu. Pēc laika apstākļu uzlabošanās darbus turpināja. Nodalījumus ar saspiestā gaisa palīdzību nosusināja un pēc četru dienu glābšanas darbu veikšanas  kuģis savā gaitā turpināja ceļu uz Rīgas ostu, kur to ievietoja sausā dokā remontam.
Avāriju – glābšanas operācija uz m/k „Boris Pustovoitov”
            1984. gada augustā m/k „Boris Pustovoitov” uzsēdās uz sēkļa jūras šaurumā netālu no Igaunijas krastiem. Kuģis bija ceļā no Rīgas ar dzelzsbetona konstrukciju kravu. Avārijas rezultātā izrādījās bojāta kuģa dibens daļa. No 14 ūdeni necaurlaidīgiem nodalījumiem 6 tika bojāti. Caurumus konstatēja nodalījumos 3,4,5,6,8,10. Tā kā kuģis atradās uz sēkļa ūdenslīdēji varēja piekļūt  tikai caurumiem nodalījumos 3,4,5,6 , kuriem uzlika  plāksteri un sīkās plaisas aizdarīja ar ķīļiem. Nodalījumi 8 un 10 tika nosusināti ar saspiestā gaisa palīdzību. No pārējiem nodalījumiem ūdeni izsūknēja ar pārnēsājamiem benzīna ūdenssūkņiem.
           1984.g. augusta beigās kuģis jau savā gaitā varēja doties uz Kingisepas ostu Igaunijā dzelzsbetona konstrukciju izkraušanai.
           Avāriju – glābšanas darbu grupas vadītājs Valērijs Semeņenko, ūdenslīdēji Igors Tarans, Andris Vanadziņš, Aleksandrs Dadukins, Aleksejs Gornostajevs, Aleksejs Šašuto.
 
 
 
Nogrimušas peldošās darbnīcas pacelšana no ūdens

          Liepājas ostā starp kuģu remonta rūpnīcu un cukurfabriku vairāk kā 20 gadus atradās nogrimusi 900 tn peldošā darbnīca, kura bija nogrimusi ar sānsveri uz labo bortu un galsveri uz pakaļgalu 9 m dziļumā. No ūdens slējās tikai virsbūves daļas.
          2002.gada rudenī pēc firmas „BMGS „pasūtījuma sākās peldošās darbnīcas izcelšanas sagatavošanas darbi. Firmas „ASPTR” speciālisti nolēma darbnīcas izcelšanai pielietot kombinēto paņēmienu. Pakaļgals tika saistīts ar iepriekš iegremdētu pontonu (celtspēja 400 tn). Vidus daļā uzstādīja  6 speciāli izgatavotus pontonus ar celtspēju 25 tn katru. Korpusa priekšgala un vidus daļas nodalījumus nolēma nosusināt ar sūkņiem ,kurus uzstādīja ūdens necaurlaidīgās starpsienas abās pusēs. Ūdens atsūknēšanas procesā radās problēma klāja daļu iegruvumu rezultātā, kuru ar lielām pūlēm nācās nostiprināt un atkārtoti nohermetizēt. Darbnīcas peldspējas atjaunošanai patērēja 30 stundas.
           Ūdens atsūknēšanas darbus veikt palīdzēja firmas „Opron Shipping” darbinieki. Visus izcelšanas darbus vadīja  ūdenslīdēju speciālists Aleksandrs Dadukins.

 

 
M/k „Merkur” pacelšana no ūdens

            1997.gada kuģa „Merkur” buksēšanas laikā no Tallinas uz Klaipēdu tā mašīntelpā sāka ieplūst ūdens un kuģis ievērojami sasvērās. Tā kā tobrīd buksējamais kuģis atradās netālu no Ventspils ostas, velkoņa kapteinis lūdza atļauju ievest to ostā ūdens atsūknēšanai. Gaidot brigādi ar sūkņiem darbu sākšanai, kuģis spēji sasvērās uz kreiso bortu un uzgāzies piestātnei nogrima 9 m dziļumā ar  500 sānsveri. Pēc neveiksmīga firmas „V” mēģinājuma kuģi izcelt  radās reāli draudi „Merkur” noslīdēšanai ostas kuģu ceļā, kur dziļums sasniedza 12,5 m. Sakarā ar to Latvijas Jūras administrācija noslēdza līgumu ar firmu „ASPTR” par kuģa „Merkur” izcelšanu. Tika organizēta speciālistu grupa, kuru nokomplektēja ar atbilstošām ūdenslīdēju, avāriju-glābšanas iekārtām  un transporta līdzekļiem. Speciālisti pieņēma lēmumu kuģa noslīdēšanas novēršanai pielietot bloku un trošu sistēmu. Pēc korpusa hermetizācijas un ūdens ieplūdes novēršanas kuģa nodalījumos uzstādīja sūkņus ar kopējo ražotspēju 900 m3/st. Pakāpeniski kuģim izceļoties no ūdens bloku sistēma tā korpusu piespieda piestātnes sienai. Kuģa peldspējas atjaunošanu veica 26 stundās, to nodeva pasūtītājam un tauvā aizvilka uz Klaipēdas ostu.
Kuģa izcelšanas projektu izstrādāja inženieris Jevgēņijs Morozovs.


Avāriju – glābšanas darbi uz m/k „Kalngale”

               1992.gada 17.augustā uz m/k „Kalngale” , kurš bija pietauvots piestātnē zvejas ostā Rīgā, izcēlās ugunsgrēks. Dzēšot ugunsgrēku ar ūdeni ugunsdzēsēju brigāde to no kuģa korpusa neatsūknēja un ūdenim sasniedzot kritisko punktu kuģis sāka svērties uz labo bortu. Zem ūdens nokļuva neaizvērtās zivju apstrādes ceha ailas un ūdens ieplūde ievērojami palielinājās. Sānsvere sasniedza 160,tad kuģis uzvēlās piestātnei un palika karājamies tauvu galos.
                Pēc saskaņošanas ar kuģa īpašniekiem firmas „ASPTR” speciālisti uzsāka glābšanas operāciju. Steidzami uz ostu nogādāja ūdenslīdēju aprīkojumu un atsūknēšanas iekārtas. Visas lūkas un ailas, kas veda uz apstrādes cehu, tika nohermetizētas. Šo darbu izpildīja ūdenslīdējs Valdis Vingra. Vienlaicīgi veica arī ūdens atsūknēšanu no kuģa pakaļgala nodalījumiem. Kuģis sāka uzpeldēt un nostājās savā vietā. Visus darbus pabeidza 1992.gada 18.augustā.





Caurumu aizdrīvēšana tankkuģa „Antonio Gramši” dibenā

    1987.gada ziemā Latvijas jūras kuģniecības tankkuģis ar pilnu naftas produktu kravu izejot no Ventspils ostas novirzījās no kursa un uzskrēja akmeņu grēdai. Tankkuģis guva ievērojamus korpusa dibena bojājumus, zaudēja daļu kravas un bija spiests atgriezties ostā. Saņemot pasūtījumu tilpņu hermetizēšanai to tālākai nosusināšanai un attīrīšanai „ASPTR” Rīgas grupas speciālisti ķērās pie darba. Darbus sarežģīja ziemas apstākļi un avārijas rezultātā izveidojies 10 cm  biezs naftas produktu slānis uz ūdens virsmas. Ūdenslīdējiem apsekojot kuģa korpusu tā dibena daļā konstatēja caurumu 13,5 m garumā un 1,7 m platumā, kā arī dažādas konfigurācijas plaisas  160 m kopējā garumā. Caurumam uzlika  divus 7x2 m lielus koka plāksterus . Vienu no plāksteriem izgatavoja ar speciālu nodalījumu, kurā bija jāievietojas saliektajam uz leju korpusa dibena fragmentam. Lai plāksterus  varētu iegremdēt, tiem katram piestiprināja 2 tn metāla atsvaru. Plaisas aizdarīja ar koka ķīļiem un aizdrīvēja ar pakulām. Pēc hermetizācijas tilpnes pēc kārtas nosusināja un iztvaicēja. Darbi turpinājās 10 diennaktis. Pēc tam tankkuģis savā gaitā devās uz remontu sausā dokā.
          Darbus vadīja Fjodors Molodcevs, ūdenslīdēju darbus veica Pjotrs Podoļakins, Jurijs Kņazevs, Aleksandrs Dadukins u.c.


Kaskadieru trika nodrošināšana filmas „Depresija” uzņemšanas laikā

           1992.gadā uzņemot filmas epizodi ar kaskadieru piedalīšanos no Lielupes tilta nometa automašīnu GAZ-24, kuru nomaskēja kā „Mercedes Benz” markas automašīnu. Noslēgtajā līgumā ar Rīgas kinostudiju bija paredzēts, ka automašīna pēc kritiena nekavējoši jāpaceļ no ūdens. Kopīgi ar kaskadieru grupu tika izdomāta maza viltība kā ātri atrast nogrimušo automašīnu upes dibenā. Pirms filmēšanas sākuma tajā kopā ar manekenu ievietoja balonu ar saspiestu gaisu, kuram līdz galam neaizgrieza ventili. Līdz ar to pēc kritiena ūdenī un nogrimšanas gaisa burbulīši no balona tieši norādīja uz automašīnas atrašanās vietu. Ūdenslīdējiem nesagādāja lielas grūtības nolaisties zem ūdens un pieāķēt trosi ar kuru automašīnu izcēla no ūdens un ar pontona palīdzību nogādāja krastā. Ūdenslīdēju darbus veica Viktors Virbickas, Aleksandrs Koreņiks un Andrejs Kuzņecovs.
 
 
 
 
613. sērijas zemūdeņu pacelšana no ūdens

        
 
 
 
 
 
 
 
 
 
1998. gadā pēc padomju armijas un jūras kara flotes aiziešanas no kara bāzes Bolderājā dažādu iemeslu dēļ izrādījās nogrimušas trīs 613. sērijas dīzeļdzinēju zemūdenes (pēc NATO klasifikācijas „WHISKEY”).Viena no tām bija kaujas zemūdene, otra izmantota kā  mācību-treniņu zemūdene, bet trešā bija pārbūvēta zemūdeņu akumulatoru uzlādēšanas vajadzībām. Kaujas zemūdene gulēja 9 m dziļumā, pārējās divas 7 m dziļumā ar sānsveri  no15 līdz 30 grādiem uz kreiso bortu. Problēmas sagādāja hermetizācija, jo korpuss bija pārblīvēts ar dažādu cauruļu maģistrālēm, baloniem u.t.t. Tas traucēja ūdenslīdējiem atrast caurumus  korpusā un veikt to hermetizēšanu. Pēc ūdens ieplūdes novēršanas caur šahtām un lūkām ar elektrisko iegremdējamo sūkņu palīdzību veica nosusināšanas darbus. Četru mēnešu laikā darbus pabeidza un zemūdenes nodeva tālākai utilizēšanai.
Zemūdeņu izcelšanas darbus veica  firmu „ASPTR” un „Opron Shipping” speciālisti.
 


Liepājas ostas piestātnes attīrīšana no sprādzienbīstamiem priekšmetiem

           1999. gada pavasarī firma „ASPTR” saņēma uzdevumu apsekot Liepājas ostas 5. piestātnes iecirkni 140 x 10 m platībā un veikt tā attīrīšanu no sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Pēc rūpīgas apsekošanas akvatorijas dibenā ūdenslīdēji atrada dažādus priekšmetus: automašīnu, ratiņus, dažādas metāla konstrukcijas , bet visvairāk tika konstatēti bīstami priekšmeti – dziļumbumbas, dažāda kalibra lādiņi, kaujas torpēdas daļa, kuģu siltumaizsardzības lādiņi u.c. Visus šos priekšmetus, ievērojot vislielāko piesardzību,  ūdenslīdēji izcēla no ūdens un nodeva Zemessardzes bataljona pārstāvjiem klasifikācijai un tālākai iznīcināšanai. Divu nedēļu darba rezultātā no ūdens tika izcelti 1500 kg munīcijas, kurā atradās 600 kg sprāgstvielu. Tāpat ūdenslīdēji izcēla arī dažādas metāla konstrukcijas kopsvarā 3,5 tn.
 
 
 

Mīnu tralera №530 pacelšana no ūdens

 
             Mīnu traleris №530 nogrima Liepājas ostā Kara kanālā. 2002.gadā pēc firmas „BMGS” pasūtījuma firma „ASPTR” uzsāka tralera izcelšanas darbus. Pie zema ūdens līmeņa no ūdens slējās tikai 20 cm tralera priekšgala. Pēc klāja , korpusa un daļēji saglabājušās virsbūves bojājumu novēršanas ,varēja sākt ūdens atsūknēšanu un atjaunot kuģa peldspēju. Lai atsūknēšanas laikā kuģis nesāktu svērties uz sāniem, no krasta kuģim pievienoja 10 tn bloku un trošu sistēmu. Pēc visu bojājumu likvidēšanas kuģa priekšgalā uzstādīja koferdamu. Paralēli ar ūdens atsūknēšanu, aizdrīvēja arī sīkas ūdens ieplūdes vietas. Priekšgalam uzpeldot sūkņus pārvietoja uz pakaļgalu, pakāpeniski atsūknējot visus nodalījumus. Atsūknēšana ilga 28 stundas un kuģim pilnībā uzpeldot to tauvā aizvilka līdz krastam.

        Darbus vadīja ūdenslīdēju speciālists Aleksandrs Dadukins.
 
 
 
Liellaivas „Tosmare” pacelšana no ūdens

            Liepājas ostā pie piestātnes atradās 1991. gadā nogremdēta liellaiva „Tosmare”, domājams uzbūvēta 1935 gadā. Saņemot pasūtījumu izcelt nogrimušo objektu 1992.gada jūnijā firma „ASPTR” kopā ar firmu „Profesionālis” uzsāka darbus. Veicot liellaivas korpusa un iekšējo telpu zemūdens apskati tika pieņemts lēmums sagriezt korpusu divās daļās un izcelt katru daļu atsevišķi ar peldošā krāna palīdzību. Liellaivas korpusa sadalīšanu  veica ar speciālu trosi  bet tā konstrukcijas biezākās daļas ar gāzgriešanu. Sagrieztos korpusa priekšgalu un pakaļgalu ar peldošo krānu izcēla uz piestātnes, kur no to iekštelpām pēc tam atsūknēja ūdeni.
Darbus vadīja Georgijs Nikolajevs,  izpildīja ūdenslīdēji Valdis Vingra, Andrejs Leibovs u.c.
 
 
 
 
M/k „Tern” naftas produktu piesārņojuma likvidēšana

           Saduroties sauskravas m/k „Tern” ar tankkuģi, kurš pārvadāja mazutu, pakaļpīķa telpās nonāca vairāk 50 tn mazuta. Izkraujot kuģi mazuts sava svara iespaidā sāka izplūst caur bojājumu kuģa priekšgalā. Atļauja pārgājienam no Ventspils ostas uz Klaipēdas kuģu remonta rūpnīcu netika saņemta sakarā ar varbūtību piesārņot jūru ar naftas produktiem.
           Firma „ASPTR” ar kuģa īpašnieku un apdrošināšanas biedrību noslēdza līgumu par naftas produktu noplūduma novēršanu. Bija pieņemts lēmums bojājumu hermetizēt ar koka brusām, dēļiem, uzstādīt mīkstu brezenta plāksteri ar sorbenta slāni un nosegt visu priekšgala bojājumu ar ūdensnecaurlaidīgu un benzīneļļu izturīgu pārvalku.
          Visus darbus izpildīja savlaicīgi un m/k „Tern” savā gaitā devās uz Klaipēdu. Naftas produktu noplūde pārgājiena laikā netika konstatēta.
Kopā ar firmu „ASPTR” darbus izpildīja firmas „Opron Shipping” speciālisti.
 
 
 
 
Glābšanas darbi uz STB 1026

                1984.gada naktī no pirmā uz otro aprīli Ventspils bākas rajonā vētrā uz piekrastes sēkļa uzskrēja traleris STB 1026. Bojā gāja četri apkalpes locekļi. Kuģis ar sānsveri 270 uz labo bortu nogrima. Visas iekštelpas, ieskaitot pakaļpīķi, mašīntelpu, tilpnes, apkalpes dzīvojamās telpas un priekšpīķi, bija applūdinātas ar ūdeni. Ūdenslīdēji veicot apsekošanu korpusa bojājumus neatrada. Tika pieņemts lēmums pakāpeniski nosusināt visus kuģa nodalījumus sākot ar priekšpīķi. Uz priekšpīķa  lūkas uzstādīja koferdamu izveidotu no pieejamajiem materiāliem. Ar benzīna sūkņu palīdzību ūdeni no kuģa iekštelpām atsūknēja, bet ,jo vairāk nodalījumu nosusināja jo lielāka veidojās sānsvere. Kad sānsvere sasniedza 500 , lai novērstu tralera apgāšanos, zem tā korpusa no labā borta puses nostiprināja divus speciālus mīkstus pontonus , katru ar celtspēju 10 tn. Pēc pontonu izpūšanas ūdens atsūknēšana turpinājās pie kuģa sānsveres 360. Drīz kuģis uzpeldēja un sānsvere samazinājās līdz 110. Beidzot atsūknēšanu traleri ar 60  sānsveri ūdenslīdēju kuģis BM-13 tauvā aizvilka uz Ventspils ostu.

         Glābšanas operācijā piedalījās ūdenslīdēji: Mihails Rjabovs, Eduards Silajevs, Aleksandrs Dadukins, BM-13 kapteinis Vladimirs Anufrijevs u.c.


Atmagnetizēšanas kuģa pacelšana no ūdens

              Vairāk kā 25 gadus PSRS JKF atmagnetizēšanas kuģis atradās nogrimušā stāvoklī. Šis kuģis atšķīrās ar īpašu konstrukciju. Uzbūvēts 1957.gadā kā medību šoneris tas vēlāk tika pārbūvēts par atmagnetizēšanas kuģi. Kuģa pacelšanas darbi sākās 2003.gada vasarā. Šā kuģa pacelšana vairāku iemeslu dēļ bija saistīta ar lielām grūtībām, piemēram,
kuģis bija pilnīgi nogrimis, no ūdens slējās tikai daļa dūmeņa;
kuģis atradās pie darbojošās naftas produktu pārsūknēšanas piestātnes un piekļuvi tam aizšķērsoja naftas liellaivas un tankkuģi;
kuģa koka korpuss bija stipri bojāts.

          Šajā laikā Liepājas ostā nebija peldošo celtņu, tādēļ tika pieņemts lēmums kuģi pacelt ar pontonu palīdzību. Šim nolūkam speciāli izgatavoja 10 pontonus, katru ar celtspēju 25 tn, kurus ūdenslīdēji uzstādīja pa 5 gabaliem katrā borta pusē. Papildus priekšgalam piestiprināja iepriekš iegremdētu pontonu ar celtspēju 40 tn. Izpūšot pontonus un atsūknējot 40 tn pontonu kuģis izlīdzinājās un pacēlās virs grunts. Tādā stāvoklī, pēc saskaņošanas ar Liepājas ostas vadību, kuģi tauvā ar lielu piesardzību aizvilka uz sauso doku.
Darbi ilga 5 mēnešus un kopā ar firmas „ASPTR” darbiniekiem tos veica ūdenslīdēju kuģa „Afalina” apkalpes locekļi.
 
 
 
Caurumu aizdrīvēšana m/k „Senftenberg”

           1985.gada februārī kuģojot Baltijas jūrā ledus apstākļos, m/k „Senftenberg” guva labā borta bojājumu. Pēc pietauvošanās Ventspils ostā kuģa administrācija deva pieteikumu „ASPTR” Rīgas grupai veikt hermetizācijas un labā borta nostiprināšanas darbus ar noteikumu, ka pēc remontdarbu pabeigšanas kuģis būs spējīgs savā gaitā veikt pārgājienu līdz ostai Vācijā bez ogļu izkraušanas. Izstrādājot remontdarbu tehnoloģiju un saskaņojot to ar Jūras Reģistru, firmas speciālisti ķērās pie darba. Caurums atradās kā kuģa virsūdens tā arī zemūdens daļā. Sakarā ar cauruma lielajiem izmēriem bija nepieciešams uzstādīt pastiprinājuma sijas. Vispirms borta cauruma vietu iezīmēja ar koordinātu sietu un izmērīja borta ieliekuma dziļumu. Pēc izveidotajiem profiliem izgatavoja pastiprinājuma sijas. Virs ūdens metinātāji sijas metināja parastā režīmā, bet zem ūdens metināšanas darbus veica Pjotrs Podoļakins un Nikolajs Domaņickis. Pēc siju, atbalstu un ierobežotāju uzstādīšanas zem ūdens tika padota 6 x 1,8 m un12 mm bieza metāla plāksne. Apakšējo plāksni bortam piespieda ar ķīļveida spīlēm, metināšanas šuvju vietas attīrīja no krāsas un piemetināja ar pusautomātu A 1660. Pēc tam, kad metāla plāksnes mala kļuva redzama virs ūdens, atlikušās plāksnes piemetināja kā parasti. Analoģiski tika uzstādītas un piemetinātas arī citas metāla plāksnes. Virsūdens šuves garums sasniedza 56 m. Darbi ilga 9 diennaktis.

          Glābšanas operācijas noslēgumā kuģis varēja savā gaitā atstāt Ventspils ostu un nogādāt kravu kādā no Vācijas ostām.

          Darbus veikt palīdzēja  ūdenslīdēju kuģa BM-13  apkalpe – kapteinis Vladimirs Anufrijevs, bocmanis Anatolijs Gorbačovs, ūdenslīdēju brigadieris Nikolajs Lugovenko.